GB studio

13/08/2026

Cik kilogramus drīkst novietot uz tvaika nosūcēja plauktiem?

Projektējot un būvējot māju, tūkstošiem lēmumu ir pavisam vienkārši. Bet daļa kļūst sarežģīti tieši tajā brīdī, kad vēlamies panākt labāku rezultātu.

Arī šajā projektā tvaika nosūcējs tika individuāli pārbūvēts. Tā motors tika iznests uz mājas jumta, lai tas būtu klusāks, bet tā stiproinājumi pagarināti līdz 4m augstajiem griestiem, lai tas atrastos pareizajā augstumā un lieliski iederētos interjerā.

Tieši tad klientei radās pavisam loģisks jautājums:
"Cik kilogramus uz šiem plauktiem drīkstam likt?"

Ražotāja instrukcija uz šo jautājumu vairs neatbildēja, jo konstrukcija vairs nebija standarta.

Tāpēc darījām vienīgo, ko šādā situācijā var darīt – testējām.

Šajā video redzams, kā noslogojam plauktus ar 10 kg svaru.

Kvalitatīva būvniecība nozīmē ne tikai skaistu rezultātu, bet arī vēlmi pārbaudīt, vai katra detaļa patiešām darbojas tā, kā iecerēts.

Kā jūs domājat — cik kg nest spēju nosūcēja plauktiem gribētu jūs?

Audio - Tunetank - Uncut rhythms

07/08/2026

Kamēr Latvijas Arhitektu savienības žūrija vērtē mūsu darbus – Pāvilostas mājas pārbūvi un AB+ MĀJU kā inovatīvu pieeju drošākam privātmājas būvniecības procesam –, pakavēsimies pie šīs fotogrāfijas no Pāvilostas.

To uzņēma arhitekte un žūrijas locekle Arnita Melzoba. Fotogrāfijā viņa tur rokās šīs pašas mājas attēlu pirms pārbūves – tā ir vienkārša, neliela Pāvilostas mājiņa, kas šodien ieguvusi jaunu dzīvi.

Mēs uzskatām, ka, ja iespējams, esošas ēkas pārbūve un pielāgošana jaunai dzīvei bieži vien ir vērtīgāka par jaunas ēkas būvniecību. Bet, ja jābūvē no jauna, tad būtu jāprojektē tā, lai arī pēc 80 vai 100 gadiem kāds uz šo ēku skatītos un domātu: šo ir vērts saglabāt un pārbūvēt.

Varbūt tas arī ir viens no svarīgākajiem ilgtspējīgas arhitektūras kritērijiem – ne tikai tas, cik labi ēka kalpo šodien, bet arī vai tā būs pietiekami kvalitatīva, lai kādam būtu vērts to turpināt lietot pēc mums.

03/08/2026

2017. gadā Ventspils konkursam visas ēkas mēs projektējām, domājot par to, kas būs aktuāls rīt.

Ventspils konkursa projektā jumtu forma nebija izvēlēta tikai arhitektūras dēļ. Tā tika veidota tā, lai būtu ļoti ērti piemērota saules paneļu uzstādīšanai, bet pašā projektā paredzējām arī risinājumus gudrākai ēkas pārvaldībai un enerģijas patēriņa kontrolei.

Šodien tas šķiet pašsaprotami un šādas prasības sāk parādīties arī normatīvajos aktos.
Pirms astoņiem gadiem — tas tā vēl nebija.

Projektēšanas stadijā ieviest šādus risinājumus ir salīdzinoši vienkārši un ekonomiski. Savukārt pēc ēkas uzbūvēšanas katra papildu sistēma nozīmē jaunus būvdarbus, papildu izmaksas un nepieciešamību vienoties starp daudziem īpašniekiem vai atrast finansējumu pašvaldības vai biedrības budžetā.

Tāpēc mēs uzskatām, ka labākās idejas jāievieš tad, kad ēka vēl tikai top.

Jo uz jautājumu "kad ir īstais brīdis sākt dzīvot ilgtspējīgāk?", mūsu atbilde ir vienkārša - šodien!

Labs arhitektūras projekts nav tikai atbilde šodienas vajadzībām. Tas paredz arī tās vajadzības, kuras kļūs pašsaprotamas pēc desmit vai divdesmit gadiem.

Projekta komanda: Gatis Gavars, Ruta Rinkule, Atis Sedlenieks, Klāvs Ābele, Krišjānis Majevskis.

30/07/2026

Mēs nesen bijām Aranet Home uz ļoti interesantu sarunu ar Tom Schmit par arhitektūru, mājām, to fiziskajām un, reziēm pat svarīgāk, emocionālajām kvalitātēm. Pilna saruna angļu valodā pieejama YouTube.

30/07/2026

Pirms gada Žurnāls Deko publicēja sarunu ar mūsu biroja vadītāju un galveno arhitektu Gatis Gavars par kādu īpašu projektu – nu jau vairāk nekā 100 gadus vecas Jūrmalas koka vasarnīcas atdzimšanu.

Tagad izdevniecība santa.lv šo stāstu atkal aktualizē, un tas mums atgādināja, cik ļoti šis projekts raksturo arī GB STUDIO pieeju arhitektūrai.

Arhitektūra mums nekad nav bijusi par vēlmi "atjaunot visu, kā bija".
Jo bieži vien jautājums ir – kas tad īsti bija?

Vēsturiskās ēkas dzīves laikā piedzīvo dažādus laikus, dažādus saimniekus un dažādus pārbūves posmus. Mūsu uzdevums nav akli kopēt pagātni, bet saprast, kuras vērtības ir būtiskas saglabāt un kur nepieciešams drosmīgi radīt jaunu arhitektūru, kas cienīgi turpina vecās ēkas stāstu.

Kā Gatis saka rakstā:

"Var jau visādi. Bet ir jābūt konteksta enkuram."

Tieši šis, mūsuprāt, ir labs arhitektūras pamats – cieņa pret vietu, izpratne par ēkas vēsturi un drosme pieņemt mūsdienīgus lēmumus tur, kur tie patiešām nepieciešami.

Arhitektūras uzdevums nav padarīt vecu māju par jaunu.
Arhitektūras uzdevums ir panākt, lai tā turpina dzīvot vēl nākamos simts gadus.

Paldies DEKO un izdevniecībai Santa par atgriešanos pie šī projekta.
Ir prieks redzēt, ka stāsti par kvalitatīvu arhitektūru turpina dzīvot.

Raksts - https://ebx.sh/eMYTaF

29/07/2026

Gatis Gavars par mūsu Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centrs atzinīgi novērtēto projektu Jūrmalā. Šis ir ļoti rūpīgi izlolots projekts, kur mēs kā autori bijām klāt no projekta pirmās dienas līdz nodošanai ekspluatācijā un arī pēc tās. Vienmēr prieks atgriezties!

«Sākumā kādam var šķist: nu tik ķeršos klāt, atjaunošu visu, kā bija! Bet kas tad bija? Finieris ar līstīti. Pape uz grīdas!» saka arhitekts Gatis Gavars, atklādams Jūrmalas vēsturiskās koka arhitektūras pērles rekonstrukcijas stāstu. 👉 https://ebx.sh/eMYTaF

28/07/2026

Katrs projektā izvēlētais materiāls ir lēmums vai balsojums par kādu nozari.

2017. gada konkursa projektā centāmies savienot Ventspils industriālo ostas vidi ar mūsdienīgu un ilgtspējīgu dzīvojamo arhitektūru.

Ēku silueti un jumtu forma tika pielāgota saules paneļu integrācijai, vienlaikus sasaucoties ar apkārtējās ostmalas industriālo raksturu. Savukārt pagalma pusē arhitektūra kļuva siltāka un cilvēcīgāka — ar redzamām koka konstrukcijām un dzīvošanai draudzīgu mērogu.

Projektā paredzējām CLT koka paneļu konstrukcijas — risinājumu, kas šodien kļuvis daudz aktuālāks nekā pirms gandrīz 10 gadiem.

Arī tagad šķiet svarīgi runāt par Latvijas koku, ko nereti eksportējam ar ļoti zemu pievienoto vērtību.

Arhitekti rada pieprasījumu pēc Latvijas kokrūpniecības produktiem.

Kad domājam par kokrūpniecību, bieži iedomājamies baļķus vai zāģmateriālus. Taču vislielākā pievienotā vērtība rodas tad, kad koks pārtop gatavos produktos.

Arhitekti šo pieprasījumu var veidot katrā projektā:
• koka nesošās konstrukcijas (koka karkasi, CLT, līmētās sijas, kopnes);
• koka fasādes un iekšējā apdare;
• masīvkoka vai vietēji ražota parketa grīdas;
• durvis, logi un galdniecības izstrādājumi, mēbeles.

Pat .eu maketi, ar kuriem top projekti, bieži tiek veidoti no koka.

Katrs šāds lēmums nozīmē vairāk darba Latvijas uzņēmumiem, vairāk zināšanu, vairāk eksporta un lielāku pievienoto vērtību vienam un tam pašam kubikmetram koksnes.

1 m³ apaļkoka ir salīdzinoši zemas pievienotās vērtības produkts.

To pašu kubikmetru pārstrādājot CLT paneļos, mēbelēs vai būvgaldniecībā, radītā ekonomiskā vērtība pieaug vairākas reizes. Turklāt lielākā daļa šīs vērtības rodas Latvijā — projektēšanā, ražošanā, montāžā un eksportā. Vēl labāk, ja tā arī paliek Latvijā - ekoloģiskās un ilgtspējīgās būvēs.

Projekta komanda - Gatis Gavars, Atis Sedlenieks, Ruta Rinkule, Klāvs Ābele, Krišjānis Majevskis

23/07/2026

Rindu mājas – privātmājas sajūta pilsētā

Rindu mājas Latvijā nav jaunums. Pirmskara apbūvē tās bija sastopamas biežāk, savukārt padomju laikā šī tipoloģija gandrīz izzuda, saglabājoties tikai atsevišķos projektos. Tomēr daudzviet Eiropā tās joprojām ir viens no pieprasītākajiem pilsētas mājokļu veidiem.

Kāpēc?

Tās apvieno vairākas privātmājas priekšrocības ar blīvas pilsētas apbūves efektivitāti. Katrai mājai ir sava ieeja, vertikāls plānojums, iespēja iziet uz privātu jumta terasi un nereti arī autostāvvieta zem ēkas. Šāda struktūra rada lielāku privātuma sajūtu nekā dzīvojot daudzdzīvokļu mājā, vienlaikus saglabājot kompaktu apbūvi.

Mūsu Ventspils konkursa projektā rindu mājas bija iecerētas kā viena no mājokļu tipoloģijām līdzās dzīvokļiem. Tās papildināja teritoriju ar citādu dzīvesveidu un plašāku mājokļu izvēli dažādām ģimenēm un dzīves situācijām.

Protams, šim risinājumam ir arī savi ierobežojumi. Vertikālais plānojums nozīmē, ka vides pieejamību nodrošināt ir grūtāk nekā viena līmeņa dzīvokļos. Taču vietās, kur svarīga ir blīva, kvalitatīva un cilvēcīga pilsētvide, rindu mājas bieži ir viens no veiksmīgākajiem risinājumiem.

Vai jūs izvēlētos rindu māju, ja tā atrastos labā vietā pilsētā?

👍 Privātmājas sajūta
❤️ Dzīvokļa ērtības
🚲 Mazāka teritorija, mazāk rūpju

20/07/2026

Vēl viens svarīgs attēls no mūsu 2017. gadā izstrādāta konkursa projekta Ventspilī.

Šī projekta centrā bija doma par aktīvu un cilvēkam ērtu ikdienu.

Tāpēc viena no projekta galvenajām idejām bija velo kustība kā pilnvērtīga arhitektūras daļa — nevis “kaut kur nolikts velosipēds”, bet reāli integrēta pārvietošanās sistēma.

Iekšpagalmā projektējām pandusu un ārējās galerijas, kas ļauj ar velosipēdu piebraukt gandrīz līdz dzīvokļa durvīm.

Šodien tas šķiet pašsaprotami, bet 2017. gadā šādi risinājumi Latvijas dzīvojamo ēku projektos vēl bija salīdzinoši reti.

Mums svarīgi bija radīt vidi, kur ērtāka kļūst ne tikai dzīvošana dzīvoklī, bet arī ikdienas kustība pilsētā.

Velosipēds projektā nav papildinājums — tas ir viens no ikdienas pārvietošanās pamatiem. Tāpēc panduss kļūst par arhitektūras elementu, nevis tehnisku nepieciešamību.

Projekta autoru komanda - .sedlenieks .rinkule Klāvs Ābele, Krišjānis Majevskis.
Ilustrācijas autori - A. Sedlenieks un A.Ameļkovičs

15/07/2026

Projektēšanas laikā bieži nākas meklēt balansu starp dažādām vēlmēm,
bet projektam vienlaikus jāatbilst jūsu:

mērķiem
vērtībām
budžetam
dzīvesveidam
nākotnes plāniem

Jums nav jāzina visas atbildes – tāpēc esam mēs. GB Studio uzdevums ir nosargāt jūsu vērtības.
Mēs palīdzam pieņemt labākos lēmumus jūsu budžeta un dzīvesveida ietvaros, taču vienmēr parūpēsimies, lai māja būtu ilgtspējīga un pārdomāta.

Mūsu profesionālā atbildība ir neļaut jums kļūdīties!

Projektēšana nav pareizo atbilžu meklēšana.
Projektēšana ir prioritāšu izvēle.

Gandrīz katrā projektā pienāk brīdis, kad jāatbild uz jautājumu: "Kas mums ir svarīgāk?"

Zemākas izmaksas vai augstāka kvalitāte?
Ātrāka būvniecība vai lielāka elastība?
Mazāks enerģijas patēriņš vai mazākas sākotnējās investīcijas?

Labā ziņa ir tā, ka nav universāli pareizu atbilžu.
Sliktā ziņa — nav iespējams vienlaikus iegūt visu.

Katrs projekts ir kompromisu kopums. Mūsu uzdevums ir palīdzēt saprast, kuri kompromisi konkrētajā situācijā ir saprātīgi un kuri vēlāk var radīt nožēlu.

Tāpēc projektēšana sākas nevis ar rasējumiem, bet ar sarunu par jūsu mērķiem, vērtībām, budžetu un nākotnes plāniem.

Jo skaidrākas prioritātes, jo labāks būs rezultāts.