26/01/2026
Ar ērģeļmeistara Jāņa Kalniņa gādību Lestenes baznīcā atdzimst Lestenes baznīcas ērģeļu sapnis. 2025.gada nogalē samontēts ērģeļu prospekts un vēl gaidāms ļoti darbietilpīgs process, lai ērģeles taptu tikpat greznas un pilnskanīgas kā kādreiz pirms 300 gadiem.
Aicinām ikvienu šajā ceļā atbalstīt ērģeļu atjaunošanas darbus ar mērķziedojumu:
Nodibinājumam “Lestenes baznīcas atjaunošanas fonds”;
Reģ.nr.:40008178049
Konts: LV16HABA0551030745431
Mērķis: Lestenes ērģeļu atjaunošanai
Par tikko paveiktajiem darbiem var noklausīties Latvijas Radio reportāžu no Lestenes baznīcas
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/25.01.2026-sapnis-kas-gaidits-63-gadus-lestenes-baznica-top-jaunas-ergeles-un-atgriezas-kadreizeja-grezniba.a630771/?fbclid=IwdGRjcAPkjXRleHRuA2FlbQIxMQBzcnRjBmFwcF9pZAo2NjI4NTY4Mzc5AAEewY_g5C_3FuSdBrGPK3uvE70bfAe3Xw3EDSdkFTZHlabhzwfEqxOjhFGXmY0_aem_OO2crw5j44WppQDBeqOKAA
Lestenes baznīca reiz bija krāšņākais vēsturiskais dievnams Latvijas laukos. 1704.–1709. gadā slavenais Kurzemes hercoga Ventspils kuģu būvētavas koktēlnieks Nikolauss Sēfrenss, jaunākais, pēc Lestenes muižas īpašnieka Karla Frīdriha fon Firksa pasūtījuma radīja kokgriezuma iekārtu. Viens no Latvijas kultūras kanona vizuālās mākslas šedevriem ir N. Sēfrensa darinātais Liepājas Sv. Annas baznīcas altāris, bet Lestenē papildus līdzīgam altārim atradās vesels šā meistara veidots ansamblis – kancele, biktssols, ērģeļu prospekts, baznīcēnu soli, patronu loža.
Latvijas izcilākā baroka laika ērģeļu būvētāja Korneliusa Rāneusa 1707. gadā darinātais instruments atradās aiz grezna ērģeļu prospekta, kur mehānismi spēles laikā kustināja kokā grieztās figūras – eņģeļi spēlēja instrumentus, sita timpānus un cilāja spārnus, ķēniņš Dāvids diriģēja, bet visam pāri spārnus vēdīja liels ērglis. Mākslas, garīguma un mūzikas iedarbības spēks Lestenes baznīcā sasniedza tādu pakāpi, ka baznīcēni krita ceļos un sauca: "Ak, svētā Lestene!" Ar šo teicienu pausts galējs pārsteigums, sajūsma un pacilātība, tas vienmēr saistīts ar Lestenes baznīcu un iegājis latviešu tautas folklorā.
